на тему рефераты Информационно-образоательный портал
Рефераты, курсовые, дипломы, научные работы,
на тему рефераты
на тему рефераты
МЕНЮ|
на тему рефераты
поиск
Bnkovskoe delo

Bnkovskoe delo

S A T U R S

Ievads..................................................................

...............................2

1. Banku izcel?an?s un

iedal?jums....................................................3

1 Banku

izcel?an?s.........................................................3

1. Galvenie kred?tiest??u

veidi........................................3

2. Noguld?jumu veidi un iek??j?

kontrole.........................................5

1. Noguld?jumu

veidi.......................................................

5

2. Noguld?jumu iek??j?

kontrole......................................6

3. Aizdevumu veidi un ar tiem sist?t?s

proced?ras............................7

1. Aizdevumi fizisk?m

person?m....................................7

2. Aizdevumi juridisk?m

person?m...............................10

3. Starpbanku

aizdevumi...............................................13

4. Ar aizdevumiem saist?t?s

proced?ras........................14

4. Bankas riska veidi un to

raksturojums........................................16

1. Riska veidu

raksturojums..........................................17

Secin?jumi un

priek?likumi..............................................................20

Ievads.

Dz?vojot m?sdienu sabiedr?b?, cilv?kam ir nepiecie?ams veiksm?gi un

t?lredz?gi orient?ties apk?rt?j? vid?. Nepiecie?ams saprast un prast

analiz?t da??das situ?cijas un apst?k?us. M?s ieskauj visda??d?k?s lietas,

un, lai veiksm?gi sp?tu izdz?vot, ir j?prot t?s kontrol?t, un to var tikai

ar zin??an?m. Viena no ??d?m liet?m ir banku sist?ma un b?t?ba. ?aj? darb?

?sum? izkl?st?tas teor?tisk?s zin??anas par banku sist?mu, b?t?bu un to

funkcij?m. Da??die banku veidi un tik daudz?s kredit??anas iesp?jas,

aizdevumi un risks, kas saist?s ar to – nepiecie?ams saprast, lai veiksm?gi

var?tu iesaist?ties m?sdienu sabiedr?b? un, protams, peln?t naudu. Latvij?

tik daudz banku veidu un pla?ais to pied?v?to pakalpojumu kl?sts ir

sal?dzino?i neilgi – kop? neatkar?bas atg??anas – bet jau tik daudz kas ir

atkar?gs no banku sist?mas, un galvenok?rt jau Latvijas ekonomika. T?p?c

banku b?t?ba ir viena no pirmaj?m liet?m, ko b?tu v?rts iem?c?ties un

saprast, jo tuv?kaj? n?kotn? banku sist?mai b?s daudz svar?g?ki m?r?i un

uzdevumi. Un galvenok?rt tie?i t?p?c es izv?l?jos ?o t?mu, lai izkl?st?tu

to sav? darb?.

1. Banku izcel?an?s un iedal?jums.

1.1. Banku izcel?an?s.

V?rds “banka” ir c?lies no it??u v?rda “banco”, kas noz?m? “galds”.

Banku pirmgaitnieki bija viduslaiku aug?ot?ji – naudas kapit?la p?rst?vji;

vi?i pie??ma naudas ieguld?jumus no tirgot?jiem un specializ?j?s da??du

pils?tu un valstu naudas z?mju apmai??. Ar laiku aug?ot?ji s?ka izmantot

?os ieguld?jumus, k? ar? savus naudas l?dzek?us, lai dotu aizdevumus un

sa?emtu procentus. Tas noz?m?ja, ka aug?ot?ji main?j?s par ban?ieriem.

1.2. Galvenie kred?tiest??u veidi.

Atkar?b? no t?, kam pieder kred?tu un kred?tu-finansi?l?s iest?des,

valst?s ar tirgus ekonomiku dal?s:

. valsts finansu-kred?tiest?des;

. priv?t?s finansu-kred?tiest?des.

Pie pirm?s grupas pieder centr?l?s bankas, kur?m ir monopolties?bas izlaist

banknotes.

Bankas var iedal?t ar? p?c to darb?bas virziena:

. emisiju bankas;

. komerci?l?s bankas;

. invest?ciju bankas;

. hipot?ku bankas;

. kr?jkases;

. specializ?t?s (piem., tirdzniec?bas bankas).

Emisiju bankas izlai? banknotes. To var?tu d?v?t par “banku banku”.

Komercbankas veic ra?o?anas, tirdzniec?bas un citu uz??mumukredit??anu

galvenok?rt ar naudas kapit?lu, ko vi?i ieg?st noguld?jumu veid?.

Invest?ciju bankas nodarbojas ar finans??anu un ilgtermi?a kredit??anu

da??d?s nozar?s (galvenok?rt ra?o?anas, tirdzniec?bas un transporta).

At??ir?b? no komercbank?m invest?ciju bankas ?o naudu ieg?st izlai?ot savas

akcijas un oblig?cijas, k? ar sa?emot kred?tus no komercbank?m.

Hipot?ku bankas izsniedz ilgtermi?a aizdevumus ??l? ?emot nekustamo ?pa?umu

– zemi, ?kas.

Specializ?t?s bankas nodarbojas ar noteiktu kredit??anas veidu.

2. Noguld?jumu veidi un iek??j? kontrole.

2.1. Noguld?jumu veidi.

Savu darb?bu bankas liel?k? vai maz?k? m?r? finans? ar depoz?tiem, kas

piesaist?ti no daudziem avotiem. Bankai sava darb?ba j?organiz?, iev?rojot

piesardz?bu, apdom?bu un cie?i ?emot v?r? savu noguld?t?ju intereses.

Bankas vad?ba ir atbild?ga ne tikai par savu noguld?t?ju intere?u

aizsardz?bu; t?s pien?kumi pret bankas akcion?riem noz?m?, ka bankai

noguld?tie l?dzek?i ir j?p?rvalda un j?vada akt?vi un efekt?vi saska?? ar

strat??iju, kur? ?emta v?r? gan likvidit?te, gan rentabilit?te. Tom?r

noguld?jumu akt?vu p?rvaldi ierobe?o vair?ki faktori, to skait?:

. kapit?la segums;

. likvidit?te;

. termi?u strukt?ra;

. procentu likmju nestabilit?te;

. stabilit?te.

Noguld?jumu veidi:

Nor??inu konts – klientam ir iesp?ja iz?emt naudu p?c piepras?juma vai dot

bankai r?kojumu izmaks?t naudu p?c uzdevuma. Banka ped?v? procentus par

konta atlikumu fizisko un juridisko personu kontos.

Lielizm?ra depoz?ti – latu vai ?rzemju val?tas atlikumi past?v?gi atrodas

kust?b? starp da??d?m iest?d?m. Bankas lielizm?ra noguld?jumu izmaksas ir

?oti atkar?gas no vald?bas procentu un val?tas apmai?as likmju politikas,

no pid?v?juma un piepras?juma un no bankas kred?ta reitinga. ??dus

noguld?jumus var piesaist?t uz laiku, s?kot no 24 stund?m un beidzot ar

gadu. Latvij? lielizm?ra depoz?ti nav izplat?ti. Bankas praktiz? depoz?tu

pie?em?anu k? no fizisk?m, t? ar? no juridisk?m person?m.

Klientu noguld?tie l?dzek?i var b?t bankai noz?m?gs l?dzek?u avots; p?d?jos

gados konkurences ietekme ir iev?rojami papla?in?jusi klientiem pied?v?to

noguld?jumu pakalpojumu veidu spektru un veicin?jusi noteikumu

daudzveid?bu. Latvijas bankas sav? darb?b? pied?v? ar? ??dus noguld?jumu

veidus:

. Ziemassv?tku depoz?ts;

. b?rnu un skol?nu depoz?ts kr?jdepoz?ts;

. pension?ru noguld?jumi;

. pensiju uzkr??anas konts;

. atv?rtais depoz?ts;

. premi?lais depoz?ts;

. depoz?ts ar nosac?jumu.

Noguld?jumus uzskaita atbilsto?i to veidam un val?tai, kur? tie

noguld?ti. Procentus par noguld?jumu un depoz?tu summu apr??ina, s?kot ar

dienu, kad noguld?jumu un depoz?tu summa tiek ieskait?ta kont? l?dz to

atmaksas dienai.

2.2. Noguld?jumu iek??j? kontrole.

Iek??j? kontrole attiec?b? uz noguld?jumiem b?tu j?izstr?d? t?, lai

nodro?in?tu ??dus apst?k?us:

. depoz?ti tiek pie?emti tikai uz t?diem termi?iem (lielizm?ra

noguld?jumu gad?jum? – no t?d?m instit?cij?m), k?dus bankas vad?ba

apstiprin?jusi saska?? ar bankas termi?u un likvidit?tes politiku;

. visi pie?emtie noguld?jumi j?iek?auj gr?matved?bas uzskait?,

piem?rojot atbilsto?o procentu likmi un apr??inot procentus;

. neviens no gr?matojumiem noguld?t?ju kontos nav fikt?vs vai

viltots, tiek nov?rsta “net?r?s” naudas atmazg??ana.

Sakar? ar bankas un klienta attiec?bu raksturu princip? inform?cijas

pl?sma m?dz b?t vien? virzien? – no bankas pie klienta. T? k? ne katrs

klients r?p?gi seko atlikumam un kust?bai sav? kont?, past?v paaugstin?ts

risks, ka tiek pie?autas nepaman?tas k??das vai kaut kas tiek izlaists vai

nu kr?p?anas nol?k?, vai nejau?i. Pa??mieni, k? minimiz?t ??du k??du,

izlaidumu vai kr?p?anas iesp?jas:

. j?nodro?ina gr?matved?bas ierakstu un naudas izmaksas k?rt?gas

kontroles proced?ras;

. j?veic centraliz?ta pazi?ojumu izs?t??ana klientiem;

. j?sadala pien?kumi, ?pa?i attiec?b? uz pien?kumu risin?t klientu

jaut?jumus;

. j?seko neaiztiktiem kontiem; kontiem, kur darb?bas notiek ar

nov?lo?anos; j?kontrol? darbinieku konti, jo ar tiem past?v ?pa?as

iesp?jas izdar?t kr?p?anu;

. j?p?rbauda procentu apr??ini un gr?matojumi neatkar?gi vienu no

otra;

. j?p?rbauda procenti, kas tiek ieskait?ti procentu izdevumu kont?,

sal?dzinot ar kop?jo noguld?t?ju kontos kredit?to procentu summu;

. liel?ko da?u katras summas sal?dzin??anas proced?ru iesp?jams

izlaist, ja gr?matved?bas sit?ma ir kompjuteriz?ta un procenti tiek

apr??in?ti un p?rskait?ti autom?tiski. Tom?r vad?bai b?tu regul?ri

j?p?rbauda, vai kontrole joproj?m darbojas apmierino?i un j?veic

atsevi??u procentu apr??inu un gr?matojumu p?rbaude;

. vad?bas p?rskatos j?iek?auj p?rskats par starp?bu starp

izmaks?tajiem un sa?emtajiem procentiem un izmaks?to procentu summu

anal?ze.

3. Aizdevumu veidi un ar tiem saist?t?s proced?ras.

3.1. Aizdevumi fizisk?m person?m.

Galvenok?rt banku aizdevumi veido l?dzek?u liel?ko un vissvar?g?ko

da?u. Stabil? ekonomikas vid? starp?ba starp kred?tresursu pa?izmaksu un

bankas noteikto procentu likmi ir sam?r? maza, t?d?? ir ?oti svar?gi, lai

zaud?to aizdevumu ?patsvars b?tu p?c iesp?jas maz?ks.

Pamat? bankas finans? savu kred?tportfeli, piesaistot depoz?tus. Bankai

ir j?nodro?ina pien?c?gs pe??as l?menis atbilsto?i t?s akcion?ru

sagaid?tajam un riska pak?pei, k?du tie ir gatavi uz?emties.

Bankai j?nosaka t?da procentu likme, kas ?autu nosegt:

. aizdoto kred?tresursu pa?izmaksu (par noguld?jumiem maks?tos

procentus);

. administrat?vos izdevumus;

. paredzamo zaud?to aizdevumu ?patsvaru;

. pe??as procentu lielumu.

Liel?kais risks ir t?ds, ka aizdevuma ??m?js var nesamaks?t procentus

par aizdevuma lieto?anu un neatmaks?t aizdevuma pamatsummu.

Fizisk?m person?m bankas var izsniegt ??dus aizdevumus:

. overdraftu;

. aizdevumu, kas paredz?ts kapit?lieguld?juma finans??anas un v?l?kas

ie??mumu summas sasaist??anai;

. aizdevumu ar nemain?gu procentu likmi;

. atjaunojamo kred?tl?niju;

. hipot?kas auizdevumu;

. kred?tkar?u aizdevumu.

Latvijas banku praks? netiek izmantots t?ds aizdevumu veids k? kred?ta

p?rsnieg?ana (overdrafts). ??ds aizdevuma veids ir izdev?gs klientam, ja

vi?am nauda steidzami ir nepiecie?ama un ir zin?ms, ka tas sp?s ?tri to

atmaks?t.

Kred?ta p?rsnieg?ana ir viena no kred?tl?nijas form?m, ko klients var

izmantot, no sava teko?? konta veicot izmaksas, kas p?rsniedz konta

atlikumu. Overdrafts vienm?r tiek uzskat?ts par gad?juma rakstura ?stermi?a

aizdevumu. P?c noteikumiem, overdrafts ir atmaks?jams p?c piepras?juma,

tom?r praks? bankas pieprasa overdrafta atmaks??anu tikai atsevi??os

?rk?rt?jos gad?jumos.

Aizdevums, kas paredz?ts kapit?lieguld?juma finans??anas un v?l?kas

ie??mumu summas sasaist??anai ir ?stermi?a aizdevums, kas paredz?ts, lai

nodro?in?tu klientu ar jaunas m?jas pirk?anai nepiecie?majiem l?dzek?iem,

pirms tas ir sa??mis naudu no iepriek??j?s m?jas p?rdo?anas.

Aizdevums ar nemain?gu procentu likmi ir neliels aizdevums (Ls 1000

l?dz Ls 10000) uz laiku no 6 m?ne?iem l?dz 5 gadiem. Aizdevums ar noteiktu

procentu likmi parasti tiek izmantots ma??nas vai citas ilgsto?i lietojamas

pat?ri?a preces ieg?des finans??ananai. Aizdevuma atmaks??anas noteikumi

parasti paredz vien?dus ikm?ne?a maks?jumus, kas vienlaikus ietver gan

procentus, gan pamatsummas atmaksu.

Страницы: 1, 2



© 2003-2013
Рефераты бесплатно, курсовые, рефераты биология, большая бибилиотека рефератов, дипломы, научные работы, рефераты право, рефераты, рефераты скачать, рефераты литература, курсовые работы, реферат, доклады, рефераты медицина, рефераты на тему, сочинения, реферат бесплатно, рефераты авиация, рефераты психология, рефераты математика, рефераты кулинария, рефераты логистика, рефераты анатомия, рефераты маркетинг, рефераты релиния, рефераты социология, рефераты менеджемент.