Atjaunojam? kred?tl?nija. Saska?? ar atjaunojam?s kred?tl?nijas
noteikumiem, banka autom?tiski katru m?nesi p?rskaita no klienta teko??
konta (vai klients katru m?nesi iemaks?) klienta atjaunojam?s kred?tl?nijas
kont? noteiktu summu. P?c tam ?im klientam ir ties?bas m?ne?a laik? iz?emt
no ?? konta zin?mu summu, kas vien?da ar ikm?ne?a iemaksas vair?kk?rt?gu
reizin?jumu, par k?du banka un klients iepriek? vienoju?ies. Ja ?aj? kont?
ir kred?ta atlikums, klients par to sa?em procentus.
Hipot?kas aizdevums parasti tiek izsniegts m?jas ieg?dei, un nopirktais
nekustamais ?pa?ums kalpo k? aizdevuma nodro?in?jums. Izsniegt? aizdevuma
summa parasti ir vienl?dz?ga aizdevuma ??m?ja m?ne?a algas vair?kk?rt?gam
reizin?jumam un nopirkt?s m?jas v?rt?bas procentu?lai da?ai.
Kred?tkar?u aizdevums. Past?v divi galvenie kred?tkar?u veidi, no
kuriem tikai viens nodro?ina kred?tkartes lietot?ju ar iesp?ju izmantot
kred?tu ilg?ku laika periodu.
V Maks?jumu kred?tkartes (piem?ram, American Express vai Diners Club)
bankas pazi?ojum? ikreiz nor?d?t? summa ir piln?b? j?nomaks?, t?d?j?di
iesp?jas izmantot bezprocentu aizdevumu ir tikai laika period? no pirkuma
izdar??anas dienas l?dz bankas pazi?ojuma sa?em?anas dienai. Parasti par
maks?jumu kred?tkartes lieto?anu ir j?maks? ikgad?j? abonomenta maksa.
V Kred?tkartes (piem?ram, Visa un Mastercard) sniedz saviem lietot?jiem
iesp?ju izmantot atjaunojamo bezprocentu kred?tl?liju l?dz noteiktam
limitam uz noteiktu periodu, par ko banka ar klientu iepriek?
vienoju?ies. Ikm?ne?a bankas pazi?ojum? nor?d?to summu var apmaks?t
piln?b? vai da??ji atkar?b? no t?, k?ds ir noteiktais minimums. Agr?k
kred?tkar?u firmu pe??as avots bija no kred?tkar?u lietot?jiem iekas?tie
procenti par kredit??anas termi?a paildzin??anu. Papildus t?s sa?em ar?
komisijas naudu no tirgot?jiem. Daudzas kred?tkar?u firmas pa?laik iekas?
ikgad?jo kred?tkartes abonementa maksu, jo cilv?ki arvien vair?k s?k
izmantot bezprocentu perioda sniegt?s priek?roc?bas.
3.2. Aizdevumi juridisk?m person?m.
Galvenie aizdevumu veidi, k?dus pied?v? juridisk?m person?m ?rvalstu
bankas, ir ??di:
V overdrafts;
V termi?aizdevums;
V aizdevums projektu finans??anai;
V sindik?taizdevums;
V ?rvalstu aizdevums;
V atvieglotais aizdevums.
Latvijas bankas t?dus aizdevumus k? overdrafti un sindik?taizdevumi
pagid?m v?l nepraktiz?. (Latvij? overdrafta aizdevumus pagaid?m izsniedz
A/S Saules banka.)
Overdrafts ir iepriek? saska?ota kred?tl?nija jeb aiz??muma ties?bas,
kuras klients var izmantot, veicot maks?jumus vai veicot izmaksas no sava
tie?? konta. Agr?k overdraftu uzskat?ja par ?slaic?gu kredit??anas
instrumentu, ko izmanto tikai atsevi??os gad?jumos, bet ?odien daudzu
uz??mumu kontos tiek uztur?ts “past?v?gais overdrafta l?menis”, kur? ar
terminu “past?v?gais overdrafts” apz?m? minim?lo kred?ta atlikumu, virs
kura sv?rst?s overdrafta atlikums.
Juridisko personu overdrafts ir atmaks?jams p?c piepras?juma. Tom?r
praks? bankas reti kad pieprasa atmaks?t overdraftu, ja vien attiec?gais
klients nav devis ?pa?u iemeslu ?aub?m par to, vai ?is overdrafts tiks
atmaks?ts (piem?ram, ja klients atrodas maks?tnesp?jai tuv? situ?cij? vai
nepilda savas saist?bas pret banku).
Procenti par overdraftu tiek apr??in?ti par katras dienas kred?ta
atlikumu p?c iepriek? noteiktas procentu likmes virs bankas noteikt?s b?zes
likmes.
Termi?aizdevums tiek izsniegts uz noteiktu laika peridodu, un tas
atmaks?jams pa vair?k?m vienl?dz?g?m da??m vai ar? summa j?nomaks? termi?a
beigu datum?.
Var izdal?t tr?s veida termi?aizdevumus:
V par ?stermi?a aizdevumiem uzskat?mi aizdevumi, kas atmaks?jami viena
gada laik? vai ?s?k? laika period?;
V vid?ja termi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks? ne agr?k k? p?c
viena gada, bet ne v?l?k k? 5 gadu laik?;
V ilgtermi?a aizdevumi ir aizdevumi, kas j?atmaks? p?c vair?k nek? 5
gadiem.
Aizdevums projektu finans??anai ir t?ds aizdevums, kas tiek izsniegts
liel?ku kapit?lieguld?jumu projektu finans??anai. ??da aizdevuma
atmaks??anas vien?gais vai galvenais avots ir naudas pl?sma, k?du nodro?ina
attiec?gais projekts.
Aizdevums liel?ku projektu finans??anai parasti tiek izsniegts uz
vid?ju termi?u vai ilgtermi?u, turkl?t parasti tie veido tik lielas summas,
ka rodas nepiecie?m?ba ??da finans?juma nodro?in??anai apvienot vair?kas
aizdev?jinstit?cijas. Katram projektam nepiecie?ams veikt visptvero?u
nov?rt?jumu, turkl?t ??ds aizdevums parasti ir ?oti liels, t?d?? ??da
m?roga aizdevumu izsniedz tikai liel?k?s bankas. Maz?k?s bankas tom?r var
darboties k? organiz?t?js vair?ku aizdev?jinstit?ciju apvieno?an?.
Sindik?taizdevums ir aizdevums, kuru izsniedz vair?kas bankas kop? un
kas katrai no ??m bank?m atsevi??i neb?tu iesp?jams, vai ko t?s nev?l?tos
izsniegt. Projektu vada viena vai vair?kas bankas, kas vienojas par
aizdevuma paketi un izveido banku sindik?tu, apvienojot vair?kas bankas.
Banka-organiz?t?ja veic p?rrunas ar aizdevuma ??m?ju, sagatavo attiec?go
dokumt?ciju, sa?em naudu no citeim sindik?ta dal?bniekiem un izmaks? pilnu
aizdevuma summu aizdevuma ??m?jam. V?l?k ?? pati banka vai t?s a?ents-banka
no aizdevuma ??m?ja iekas? naudu (pamatsummu un procentus) un nodod ?os
l?dzek?us atpaka? sindik?ta dal?bniekiem.
P?r?jiem sindik?ta dal?bniekiem parasti nav nek?das tie??s saskares ar
aizdevuma ??m?ju (kur? var pat nezin?t, kas ir sindik?ta dal?bnieki). Ja
sindik?ta dal?bniekiem nepiecie?ama inform?cija vai j?pie?em k?di konkr?ti
l?mumi (piem?ram, saist?bu nepildes gad?jum?), visi ?ie jaut?jumi tiek
k?rtoti tikai ar banku-organiz?t?ju.
?rvalstu aizdevums ir aizdevums ?rvalstu vald?b?m un to valsts sektoram
(valsts uz??mumiem). Parasti ?is aizdevumsir liels, un to izsniedz uz
vid?ju vai ilgu laika termi?u.
Atviegloto aizdevumu kategorijai rakstur?gas zem?kas procentu likmes
nek? tirg? valdo??s. Parasti ??di aizdevumi ir ilgtermi?a un paredz?ti t?m
valsts tautsaimniec?bas nozar?m, kuriem nepiecie?ama ekonomisk? pal?dz?ba.
K? piem?ru var min?t Latvijas vald?bas subsid?to kred?tu, kas paz?stams k?
G-24.
3.3. Starpbanku aizdevumi.
P?rsvar? visas bankas sam?r? akt?vi darbojas starpbanku tirg?. Tas
noz?m?, k ??s bankas pie?em depoz?tus no cit?m bank?m. un iegulda savus
l?dzek?us cit?s bank?s. Parasti ??di depoz?ti ir ?stermi?a (s?kot no
depoz?tiem, kas tiek ieguld?ti cit? bank? no vienas oper?ciju dienas beig?m
l?dz n?kam?s dienas s?kumam, l?dz depoz?tiem ar vair?ku m?ne?u termi?u).
??das oper?cijas tiek veiktas, lai nodro?in?tu likvidit?tes vad?bu ?s?k?
laika period?, vai ar? lai piesaist?tu finans?jumu, kas b?tu papildus
klientu noguld?jumiem un pa?u kapit?lam.
Parasti starpbanku aizdevumu summas ir lielas un procentu likmju
starp?ba ?oti neliela. Aizdevumi cit?m bank?m ir pak?auti kred?triskam
tie?i t?pat k? aizdevumi uz??mumiem un fizisk?m person?m.
3.4. Ar aizdevumiem saist?t?s proced?ras.
Banka var ciest ?rk?rt?gi lielus zaud?jumus, ja izsniegtie aizdevumi
p?rm?r?gi koncentr?ti vien? valst?, tautsaimniec?bas nozar? vai
tirdzniec?bas veid?, un attiec?gais sektors nok??st nelabv?l?gu visp?r?jo
vai specifisko ekonomisko apst?k?u ietekm?.
Piesardz?ga banka izstr?d?s aizdevumu portfe?a efekt?vas vad?bas
strat??iju un iek??jo kontroles sist?mu, kas ?autu izvair?ties no nev?lamas
aizdevumu koncentr?cijas k?d? no ??d?m kategorij?m:
V vienam aizdevumu ??m?j?m;
V sav? starp? saist?tiem aizdevumu ??m?jiem;
V atsevi??ai tautsimniec?bas nozarei;
V vien? valst? vai re?ion?.
Analiz?jot ??du koncentr?ciju, nepiecie?ams izskat?t ne tikai konkr?t?
br?d? tie?i izsniegtos aizdevumus, bet ar? pie??irt?s, tom?r neizmantot?s
aiz??muma ties?bas, akredit?vus, kred?tl?nijas, garantijas utt. Citiem
v?rdiem – bankas kop?jo risku.
Bez aizdevuma portfe?a vad?bas strat??ijas bankai ir j?b?t izstr?d?tai
aizdevumu nov?rt??anas un uzraudz?bas politikai.
Aizdevumu nov?rt??ana un uzraudz?ba ir svar?g?kie aspekti labas
kred?tdarb?bas nodro?in??an?. Ja banka lbi tiek gal? ar ??m funkcij?m, tas
pal?dz samazin?t zaud?jumu risku.
Katram aizdevumam piem?t zin?ms risks neatkar?gi no t?, cik laba
reput?cija ir attiec?gajam aizdevuma ??m?jam. Konkr?t?k, past?v risks, ka
aizdevuma ??m?js neatmaks?s izsniegt? aizdevuma pamatsummu un nesamaks?s
procentus par aizdevuma lieto?anu.
Lai efekt?vi kontrol?tu aizdevumu, pirmk?rt ir nepiecie?ams past?v?gi
veikt uzraudz?bas pas?kumus. Svar?g?kie pas?kumi ir ??di:
V vieso?an?s pie klienta;
V pres? public?t?s inform?cijas izskat??ana;
V aizdevuma ??m?ja finansi?l?s inform?cijas izskat??ana;
V klienta konta apgroz?juma nov?ro?ana.
Bankai neb?s nek?da labuma, ja t? redz?s, ka aizdevums tiek zaud?ts,
bet nevar?s veikt nek?dus pas?kumus, lai aizsarg?tu pati savu st?vokli.
Overdrafta gad?jum? bankai ??da probl?ma nepast?v, jo overdrafts ir
atmaks?jams p?c piepras?juma.
Attiec?b? uz aizdevumiem ar noteiktu termi?u tiek lietotas kontroles
konkr?tas proced?ras, ar kuru pal?dz?bu tiek noteikts “saist?bu
nepild??anas gad?jums”.
Viens no veidiem, k? kontrol?t aizdevumus, ir krit?riju jeb apst?k?u
(par kuriem iepriek? banka ar klientu vienojusies) piem?ro?ana. ??di
apst?k?i j?iek?auj aizdevuma l?gum?, t?d?j?di dodot bankai iesp?ju veikt
attiec?gus pas?kumus gad?jum?, ja aizdevuma ??m?js nepilda savas saist?bas
attiec?b? uz l?gum? min?to apst?k?u nodro?in??anu.
??di krit?riji jeb apst?k?i var b?t finansi?la rakstura, piem?ram,
ilgtermi?a par?da attiec?ba pret pa?u kapit?lu nedr?kst p?rsniegt 100%;
procentu segums nedr?kst samazin?ties vair?k k? 2 reizes; pa?u kapit?ls
nedr?kst samazin?ties zem 10 miljoniem latu; nedr?kst main?ties m?tes
uz??mums; nedr?kst notikt izmai?as vado?aj? sast?v?.
Nesen? pieredze r?da, ka gad?jumos, ja noteiktie krit?riji ir tiku?i
p?rk?pti, t? viet?, lai piepras?tu par?da t?l?t?ju atmaksu, bankas cen?as
vienoties par groz?jumiem aizdevuma l?guma noteikumos. ??d? situ?cij? ir
sasniegts viens no bankas m?r?iem, t.i.., bankai ir iesp?ja uzaicin?t uz
p?rrun?m aizdevuma ??m?ju un apspriest iemeslus, kuru d?? ir p?rk?pti
l?gum? noteiktie krit?riji, vai reiz?m pat piepras?t zin?mas izmai?as
(piem?ram, uz??muma pl?not?s kapit?lizdevumu programmas atlik?anu). ??d?
situ?cij?, vienojoties par jaunajiem l?guma noteikumiem, bankai ir iesp?ja
noteikt augst?ku procentu likmi (vai piepras?t liel?ku nodro?in?jumu).
Parasti tas noz?m?, ka tiek izstr?d?ts t?ds aizdevuma veids dz??anas
grafiks, kuru iesp?jams izpild?t pat visslikt?kaj? gad?jum?, k?ds pie?auts,
nov?rt?jot ?o aizdevumu.
Ja maks?jumi aizdevuma dz??anai netiek veikti noteiktajos termi?os, tas
dod iesp?ju bankai pagarin?t termi?u vai uzs?kt par?da piedzi?u.
4. Bankas riska veidi un iek??j? kontrole.
Visos biznesa dar?jumos past?v risks – s?kot ar par?da nenomaks??anu
l?dz sliktai ra?ai vai ar? nesp?jai p?rdot jaunu, d?rgu preci. Banku
st?voklis at??iras ar to, ka bankas ir pak?autas ar? savu komerci?lo
aiz??m?ju biznesa riskam, sistem?tisk?m neveiksm?m finansu tirg? un valstu
ekonomisko neveiksmju sek?m.
Bankas pelna naudu, nodro?inot savus klientus ar tiem nepiecie?amajiem
pakalpojumiem un pie??irot vi?iem aizdevumus. ??di pakalpojumi ir saist?ti
ar risku, un bankas ieg?st pe??u, nosakot par ?o pakalpojumu t?du cenu, kas
p?rsniedz to snieg?anas izmaksas, k? ar? jebkurus zaud?jumus, kuri var?tu
rasties riska piepild??an?s gad?jum?.
Bie?i vien ir t? – jo liel?ks risks, jo liel?ka zaud?juma ra?an?s
iesp?ja. Banku izcenojumiem j?atspogu?o t? riska pak?pe, ko t?s uz?emas,
veicot ?o attiec?go dar?jumu. Lai p?rzin?tu riska pak?pes/riska cenas
attiec?bu, bank?m j?izprot tie da??die riska veidi, kuriem t?s ir
pak?autas.
4.1. Riska veidu raksturojums.
Kontrole organiz?cijas m?rog?, politikas un proced?ru izstr?d??ana un
iev?ro?ana, sapr?t?gas ierobe?ojumu sist?mas izveide veicina pareizu riska
kontroli iest?d?.
Vad?bai b?tu j?iev?ro ??di noteikumi:
. riska faktoru izv?rt??ana un identific??ana j?uzskata par ikdienas
bankas vad?bas funkcijas sast?vda?u;
. j?samazina risks, kur tas nepiecie?ams, pazeminot ierobe?ojumu skalu
vai aizejot no attiec?giem tirgiem;
. j?nodro?ina daudzveid?ba, izp?tot un pied?v?jot alternat?vu produktu
vai iesaistoties jaunos tirgus sektoros, t?d?j?di samazinot
koncentr?cijas risku, ja tas ir bankai aktu?li;
. p?rdodot riska faktoriem pak?autos l?dzek?us, j?rada iesp?ja samazin?t
visp?r?jo riska pak?pi, k?dam banka pak?auta.
Risku var?tu iedal?t ??di:
> strat??iskais risks;
> kred?ta risks;
> likvidit?tes risks;
> procentu likmes risks;
> poz?cijas risks;
> darb?bas risks;
> reput?cijas risks.
Strat??iskais risks (vai biznesa risks) ir risks, ka banka var?tu uzs?kt
k?du nepareizu bankas darb?bas veidu un zaud?t naudu. Darb?bas veids var
b?t nepareizs t?p?c, ka bankai nav pieredzes ?in? sf?r?, vai ar? t?p?c, ka
?? nozare nav pietiekami liela, lai nodro?in?tu ar ien?kumu visus t?s
dal?bniekus, bet izn?kums ir tas pats – banka zaud? naudu.
Kred?ta risks ir risks, ka aiz??m?js nevar?s atmaks?t aizdoto summu vai
procentus. Kred?ta risks ietekm? aizdevumus, p?r?jos kredit??anas veidus,
nodro?in?jumus, ar tirdzniec?bu saist?tas finansu oper?cijas, saist?bas,
neparedzamo izdevumu saist?bas un pat korespond?jo?ie konti ir ?stermi?a
aizdevumi citai bankai, kura teor?tiski var?tu k??t maks?tnesp?j?ga.
Likvidit?tes risks ir finansu iest?des sp?ja segt nomaks?jam?s saist?bas ar
l?dzek?iem, kuri ir naudas l?dzek?u form? vai kurus var nekav?joties
p?rv?rst naud?.
Procentu likmes risks ir iesp?ja, ka banka var?tu neb?t sp?j?ga saglab?t
pozit?vu starp?bu starp procentiem, kurus banka pelna ar saviem l?dzek?iem,
un procentiem, kuri ir j?maks? par t?m saist?b?m, kuras ir ?o l?dzek?u
pamat?. T?tad tas ir risks, kur? atspogu?o n?kam? t?r? ien?kuma atkar?bu no
izmai??m procentu likm?s.
Poz?cijas risks ir risks ciest zaud?jumus, kuri var rasties tad, kad bankai
pieder k?da val?ta, preces vai v?rtspar?ri, kuru cena nelabv?l?gi izmain?s.
Poz?cija var b?t gan gara, gan ?sa. Atrodoties garaj? poz?cij?, maksim?lo
zaud?jumu ierobe?o t? lieta, kura ir bankas r?c?b? – ieg?des cena. ?saj?
poz?cij? potenci?lie zaud?jumi, vismaz teor?tiski, ir neierobe?oti, b?dami
t?s cenas apm?r?, kas j?maks? virs p?rdo?anas cenas, lai ?o lietu nopirktu,
t?, lai pirkuma saist?bas tiktu izpild?tas.
Darb?bas risks. Iepriek? min?tie riska veidi pieder pie tiem, kuriem bankas
pak?auj sevi t???m, lai ieg?tu pe??u. Tom?r, t?pat k? cit?s biznesa sf?r?s,
bankas ir pak?autas darb?bas riskam, kur? ir saist?ts ar situ?ciju, kad
k??da vai p?rskat??an?s k??st par iemeslu finansi?liem zaud?jumiem.
Reput?cijas risks. Bankas liel? m?r? pa?aujas uz savu klientu uztic?bu un
regul?jo?o instan?u atbalstu. Pirmk?rt, klients noguld?s savu naudu k?d?
bank? tikai t?d? gad?jum?, ja vi?? b?s p?rliecin?ts, ka var?s ?o naudu
iz?emt no bankas, kad t? vi?am b?s nepiecie?ama. Lai saglab?tu klientu
uztic?bu, bankai j?demonstr? stabils finansi?ls st?voklis, par kuru liecina
atbilsto?a kapit?l? esam?ba un pietiekamas pe??as pl?smas nodro?in??ana.
Nobeigums.
Katram jaunam uz??m?jam, kas v?l?sies veiksm?gi darboties sevis izv?l?taj?
nozar?, gribot vai negribot n?ksies sastapties ar bank?m un to drb?bu.
T?p?c zin??anas ?aj? jom? ir pat ?oti nepiecie?amas, un t?s ir apg?stamas
jau no pa?iem pamatiem, kas ar? ir izkl?st?ti ?aj? darb?. ?is darbs var?tu
b?t k? s?kuma m?c?bu l?dzeklis veiksm?gai karjerai un nuds peln??anai, jo
taj? ir apkopota tikai teorija vai, prec?z?k, virspus?js banku darb?bas
apskats, kas sniedz visp?r?ju inform?ciju par banku un t?s strukt?ru. Un
varb?t daudziem biznesa cilv?kiem b?tu ieteicams s?kt apg?t ?o nozari no
pa?iem pamatiem, lai g?tu dzi??ku priek?statu par banku. Jo banku b?t?ba un
darb?ba ir k? ??de, kur katrs posms papildina n?ko?o un savieno to ar
iepriek??jo. Un taj? pa?? laik? banku darb?ba ir interesanta lieta valsts
ekonomikas regul??ana?. T?p?c daudziem, jo daudziem ?is darbs b?tu ne tikai
interesants, bet ar? nepiecie?ams, lai turpm?k orient?tos m?s ieskaujo?aj?
vid?.
Izmantot?s literat?ras un avotu saraksts
1. LR likums “Par bank?m”.
2. Briede I., Liepi?a R. Bankas noguld?jumi un aizdevumi, to raksturojums
un kontrole. – 72. lpp.
3. Bikse V. Nauda un bankas. – 72. lpp.
4. Долан Дж. Деньги, банки и денежно-кредитная политика. – 497 стр.
5. Жуков Е. Банки и банковские операциию – 635 стр.
Страницы: 1, 2
|